Kristīne Irtiševa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente, pēta humusvielu ieguvi no augstvertīgas kūdras. Pašlaik tiek veikti humusvielu pārbaudes testi uz augiem.
“Sākot no bakalaura studiju gadiem RTU, esmu pētījusi kūdru un sapropeli ar mērķi izveidot granulas. Secināju, ka energoefektīva metode ir kūdras saistvielas izveide un blakus produkta pievienošana, kas var būt otrreizējie resursi. Es attīstu ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar specifiskām metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums, kas, atšķaidīts noteiktā koncentrācijā, ir piemērots gan mājsaimniecību, gan lauksaimniecības vajadzībām,” tā Kristīne Irtiševa skaidro savas idejas pirmsākumus. Kristīne ir veikusi klientu aptaujas, mēģinot definēt problēmas: “Pašlaik ir juridiski sarežģījumi, jo Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas ir mans mērķa tirgus, ir aizliegts izmantot kūdru augsnes bagātināšanai. Visgrūtāk ir definēt klienta pamatproblēmu, jo zinātnieks zina ķīmisko sastāvu, ražošanas procesu, taču ne vienmēr spēj atrast pamatlabumu.
Pasaule griežas ap to, kādu problēmu zinātniskais risinājums klientam atrisina. Man bija jāmaina domāšana, lai paraudzītos uz savu produktu citādāk.” Palīdzība no ekspertiem ir būtiska Kristīne spēra savus pirmos soļus idejas realizēšanā RTU Zinātnisko pētījumu komercializācijas apmācību programmā “Co.Lab“, kur spēja pilnveidot savu biznesa redzējumu: “Man patika, ka apmācībās tika piesaistīti uzņēmējdarbības speciālisti. Katram zinātniekam bija savs mentors. Tas man deva stimulu un nodrošināja atbalstu. Pēc “Co.Lab” startēju RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā “Universitāšu inkubatorā“, kas bija nākamais līmenis manas idejas attīstībā. Man bija iespēja izmantot 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Katru mēnesi bija jādefinē mērķi, jāanalizē, kāpēc nav izdevies sasniegt nosprausto. Soli pa solim neapzināti virzījos uz priekšu. Svarīgi ir arī apzināties darbu sadali un to, ka es nevaru būt grāmatvede, līdere un zinātniece vienlaicīgi.
Ir jāuzticas cilvēkiem, un jāveido komanda.” Kristīne pašlaik piedalās RTU “Produktu attīstības projekta” (PAP) rudens sezonā prototipa izstrādē ar ideju par granulām, kas rodas no humusvielu šķīduma cietā atlikuma. Granulu priekšrocība ir tāda, ka augsnes bagātināšana ir jāveic retāk nekā ar humusvielu šķīdumu. Kāpēc jāpiesakās inkubatoros? “Mentoru atbalsts ir ļoti svarīgs, jo ļauj apzināties tirgus specifiku, palīdz paredzēt jaunas iespējas un problēmas. Pati uz visiem jautājumiem nevarēju atbildēt. Vajadzēja skatienu no malas, lai redzētu savu problēmu un tās risinājumu. Es varu teikt, ka inkubatoros un grantu programmās ir jāpiedalās, jo katru reizi, kad es esmu bijusi jaunā programmā, man ir mainījusies domāšana un skatupunkts. Tas ir jāpraktizē. Pirmkārt, ir jāmāk runāt ar cilvēkiem, uzklausīt un saprast viņu vajadzības. Otrkārt, ir jābūt pārliecinošam prezentācijās, jātic sev un savai idejai, bet nevajag arī ignorēt aizrādījumus. Tie ir stūrakmeņi veiksmīgai dalībai gan pašas programmas ietvaros, gan pēc to pabeigšanas,” tā stāsta Kristīne.
Publikacija: https://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/kudra-ka-iespeja